Baltais kauss 2.posms - vēl aizraujošāk, interesantāk un priecīgāk!

2020. gada pirmajā “Baltais kauss” posmā piedalījās 127 komandas no visas Latvijas. Spēles notika Rīgā (Iļģuciemā, Teikā un Juglā), Ogrē, Ikšķilē, Līvānos, Cēsīs, Valmierā, Madonā, Saldū, Jaunpilī un  Talsos.

Šoreiz viesojos Cēsīs, kur spēles man šķita vēl aizraujošākas nekā iepriekš. Domāju – kāpēc gan tā? Vai tas ir dēļ Cēsu sporta skolas jaukās gaisotnes, varbūt dēļ gandrīz vai taustāmā pozitīvisma, kas staro no jaunajiem basketbolistiem, treneriem  un vecākiem? Varbūt tomēr dēļ neseno Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas? Laikam jau viss kopā! Bet kā pamats nemainīgi paliek basketbols un tā sniegtais prieks, kuru vēl papildus ienes “Baltais kauss” un šī projekta talismans “Proteīns”. Visaktīvākie bija Cēsu komandas basketbolisti. Iespējams viņi bija atjautīgi uzķēruši, ka dzelzs jākaļ, kamēr viņu pretinieki vēl nav atguvušies no Jaunā gada svinībām! J

Kamēr risinājās spēles, izvaicāju ar basketbolu saistītos cilvēkus, kuri tobrīd atradās Cēsu sporta skolas zālē.

Sāku ar pašiem jaunajiem basketbolistiem un jautājumu par Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Ričards no Cēsu komandas stāstīja, ka viņš Ziemassvētkos no vecīša saņēmis Lukas Dončiča spēles formu un Jauno gadu sagaidījis, ballējoties līdz sešiem rītā.

Nākamais jautājums bija par Jaungada apņemšanos saistībā ar basketbolu, un par labākās atbildes sniedzēju izvēlējos vēl vienu Cēsu komandas basketbolistu – Tomu. Viņš apņēmies kļūt par rezultatīvāko spēlētāju komandā. To arī novēlam Tomam!

Painteresējos ko spēlētāji domā par savas komandas treneriem. Izcelšu Madonas komandas spēlētāja Rainera sniegto atbildi: viņš par savu treneri teica visu labāko – tiešām labi trenē un pats esot foršs cilvēks.

Bet atbildē par labāko basketbola mūziku lieliska atbilde izskanēja no BJSS “Rīdzene” basketbolistes Ketrīnas. Viņa kā atbilstošāko basīša dziesmu izvēlējās “Zvaniņš skan” basketbola versiju, kura ir piemērota arī pašreizējam laikam.J

Uz jautājumu par jaungada apņemšanos Madonas komandas treneris Mikus Sokolovs atbildēja, ka viņa paša individuālais mērķis ir vienkārši izbaudīt basketbolu un visu, ko tas sniedz. Saviem audzēkņiem viņš vēlas iemācīt zināšanas ne tikai par basketbolu, bet arī par dzīvi, proti, prast novērtēt draudzību, izbaudīt cīņassparu un spēku nepadoties. Bet, tā kā dzīvē būs situācijas, kurās nāksies arī zaudēt, jāmācās arī to darīt ar godu. Īsi sakot, Mikus grib iemācīt saviem čaļiem izbaudīt visu ko sniedz sports. Viņš bija pārliecināts par savu komandu. Puiši pirms debijas savās pirmajās lielajās spēlēs ir trenējušies divus gadus, ir izsalkuši pēc basketbola un viņiem viss izdodas.

Cēsu komandas treneris Mārtiņš uzskata, ka pašlaik galvenais bērniem ir izbaudīt spēli, priecāties par kopā būšanu un treniņiem. Augsto mērķu laiks vēl pienāks!

“Baltais kauss” projektu palīdz īstenot jauno basketbolistu vecāki. Cēsu meiteņu komandas spēlētājas mamma atzina, ka sākumā basketbola treniņi  meitai esot bijuši kā zobu sāpes, toties šodien basketbols ir viņas dzīves pamats. Meitai un citiem mazajiem novēlēja spēku neatlaidīgi strādāt, kā arī daudz jo daudz panākumu. Berģu skolas spēlētāja vecmāmiņa uzsvēra, ka ģimene vienmēr bijusi tuvu basketbolam, bet ar mazdēla iesaistīšanos šajā sporta veidā, par to interese pieaugusi vēl vairāk.

Pārliecinoši saku, ka šis “Baltais kauss” posms kā vienmēr bija izdevies un spilgts, bet varu garantēt, ka arī nākamie posmi būs tikpat, ja ne vēl vairāk aizraujoši. Jo basketbols nekad neguļ un ir ļoti foršs!

Roberts Aseriņš, LJBL korespondents